Šonedēļ pirmo reizi kopš pārvākšanās uz Igauniju devos tulkot sinhroni, EN-LV-EN, bet konferences vidū uzradās organizatori, sak', viens runātājs gribot runāt krieviski, vai tā nebūšot problēma [tulkot uz EN]. Es saku, netulkoju vis', vienlaikus mana (pieredzējusī) pāriniece to mierīgi uzņemās, sakot, ka viņa paņems to runātāju. Protams, ka šis ar savu uzrunu ieilga, un vienā brīdī... ar 5 sekunžu iepriekšēju sagatavošanos es pirmo reizi mūžā tulkoju sinhroni no krievu valodas angļu valodā. Beigās jau nebija tik traki, pat diezgan viegli, daudz grūtāk bija tulkot itāli, kurš runāja angļu valodā (nepārtraukta WTF sajūta, jo vispār nav skaidrs, ko viņš mēģina pateikt), vai citu krievu, kurš runāja šausmīgi lauzītā angļu valodā (vai varbūt tas bija tas pats krievs, ej nu sazin, tulki bija iesēdināti bedrē aiz zāles sēdvietu pēdējās rindas, kur nevienu runātāju nevarēja saskatīt), vai kanādieti, kurš ar saukli "es runāšu īsi, lai ātri tiekam pusdienās" metās aizrautīgi cepties un bērt savu sakāmo.

Kanādieša sakāmais vispār arī bija interesants — šis bija baigi sašutis par dažām specifiskām būvniecības prasībām Latvijā, turpretī cits runātājs, Krievijas krievs, runājot par būvniecības procesu, tā ļoti praktiski sauca skaitļus: ja Krievijā būvniecības otkats ir tik, tad šeit tas ir tik reizes mazāks. Vārdsakot, krievs to jau ir ierēķinājis savā projekta tāmē, kamēr kanādietis sašutis cepjas un dodas tikties ar pilsētas mēru un premjerministru.

P.S. Sveiciens sw un zvirbuleens, kuri mani nesen ieteica citai konferencei, ar tiem organizatoriem gan nekas prātīgs neiznāca.

( current music )

...es nekad neesmu bijis Stokholmā;
...nekad neko neesmu nopircis ībejā...

ēēē, gan jau vēl ir kaut kas tāds, ko nekad neesmu darījis, nevaru izdomāt. Un ko tu, manu mazo draudziņ, nekad neesi darījis, par ko Tev liekas, ka to jau gan tev šajā vecumā būtu jābūt izdarījušam?

Turpinot ziņot par notikumu atrisinājumu, pienāca automātisks meils, ka mans IR elektroniskās versijas abonements ir pagarināts līdz nākamā gada beigām (bija solījuši to kā kompensāciju).

Economic Left/Right: -5.25
Social Libertarian/Authoritarian: -3.03
( politiskais kompass )

Kā jau daži pamanījuši, cibā tiešām (pārsteidzoši?) līdzīgi politiskie uzskati.

divi_g nesen iešārēja linku iz vietējās avīzes, kur dažādi repatriējušies igauņi sūdzas, cik viss te ir briesmīgi, cilvēki nelaipni, neatbild uz sveicieniem un vēl burkšķ pretī, ja tu šo uz ielas pasveicini (par šo tēmu arī komentators nesen pastāstīja, kā ir).

Nezinu, kur un kāpēc viņi tādus kultūršokētus igauņus izrāvuši, gan jau pilnīgi jebkuram cilvēkam iestājas lielāks vai mazāks kultūršoks, pārvācoties uz citu valsti.

Šodien praksē pārbaudījām, ka vells nav tik mells, kā to mālē — meita izdomāja pamāt garām braucošam autobusam, šoferis arī pamāja pretī.

Ar to pašu autobusu tai pašā vietā novēroju arī citu īpatnību, kas, man šķiet, ir atšķirīgas kultūras, kapu kultūras pazīme: kāda sieviete, kas acīmredzot bija apmeklējusi turpat blakus esošos kapus, pie kapu vārtiem esošajā pieturā gaidīja autobusu, autobuss atbrauca, piestāja, un sieviete kārtīgi notīrīja kājas (kā to parasti dara pirms ieiešanas mājā, uz kājslauķa) un tad tik kāpa autobusā.

Secinājumus no šī novērojuma palīdzēja izdarīt cita sieviete, kas vēl 5 min pirms tam bija turpat netālu iznākusi no kapiem un zālītē noslaucījusi kājas pirms kāpšanas automobilī.

(Stāsta hronoloģiskā secība: a) sieviete noslauka kājas pirms kāpšanas automobilī, b) 5 min. vēlāk cita sieviete noslauka kājas pirms kāpšanas autobusā, c) 15 sek. vēlāk mums pamāj draudzīgs autobusa vadītājs.)

Bet nu, izlaižot pārlēkšanu pie secinājumiem, gribēju teikt, ka ļoti labi izstaigājāmies, man ļoti patīk šāds laiks — diezgan silts, miglains, rudenīgi dzeltens, un vēl nebija satumsis. Nice Weather for Ducks, indeed.

( ilustrētā svētdiena )

Tagad ķeršos pie pankūkām, taisos taisīt barteri — pankūkas pret āboliem, tikai nezinu, ko ar tiem āboļiem darīšu.

Bauskas alum ir bija tikai viena vaina — tas beidzās.
Discuss.

Kārtības labad ziņoju, ka beidzot tiku pie IR elektroniskās versijas, atsūtīja man šovakar meilu, ka Twitter un Facebook autorizācija esot salabota.

Aleluja.

Vakar vakarā aizsūtīju tvītu un kārtējo e-pastu. Nupat saņēmu arī personīgu un rakstisku atbildi e-pastā, mazliet vairāk par Twitter 140 publiskajiem simboliem. Ļoti atvainojas un sola risināt un kompensēt. Turpinu gaidīt praktisko rezultātu.

Pamazām apsveru domu iziet visādus mūsdienīgos palīdzības meklēšanas ciklus, nu tur Tautas Balss, sociālie mediji, personalizēta mājaslapa, vairālās kampaņas utml.

Šis ieraksts ir tā kā sociālo mediju virzienā.

Stāsts ir par to, ka pagājušajā nedēļā izmantoju žurnāla Ir piedāvāto abonēšanas akciju, pasūtīju uz gadu elektronisko versiju un drukātās versijas abonementu uzdāvināju savam tēvam.

Tūlīt, pēc dažām minūtēm, iznāks kārtējais žurnāla numurs, bet es joprojām neesmu ticis pie savas elektroniskās versijas, viņiem tur sačakarējusies visa autorizācija ar Facebook vai Twitter (kuru izmantoju abonēšanas brīdī). Sūtīju dusmīgus un mazāk dusmīgus e-pastus, joprojām pieklājīgus. Zvanīju pa telefonu, joprojām pieklājīgi un savaldīgi, bet nu pamazām krājas un kļūst zb.

Kur IR?

Papildināts nākamajā rītā: vērsos pie viņiem Twitterī, saņēmu beidzot "rakstisku" atbildi. Turpinu gaidīt risinājumu.

http://www.youtube.com/watch?v=kpZhZAr1cQU

Nez, ko Lauris Reiniks par to visu domā? Nelielu reģionu ar savu skriešanu viņš bija ieguvis, bet uz korejiešu fona tas joprojām nav nekas.

Es laikam neesmu stāstījis, ka dzīvoju blakus kojām. Par laimi, mežoņu dabiskais habitāts ir norobežots ar dabisku robežšķirtni, tāpēc mūsu ceļi reti krustojas, bet reizēm gadās, it sevišķi pie lokālajām autobusu pieturām.

Šorīt dabūju novērot sekojošu aizraujošu skatu tepat piemājas krustojumā (mežoņu biotopa tuvumā) — kādā ceļmalas grāvī bija sāniski ieslīdējis BMW (nav jābūt izmeklētājam Capsam, lai saprastu, ka kāds zīmulis bija gribējis krustojumu izbraukt sānslīdē). Šo pirmo BMW no grāvja centās izvilkt cits BMW. Tas norisinājās tā: otrais BMW spiež gāzi grīdā, riteņi spolē tā, ka rodas baltu dūmu mākonis, riepas kauc, apkārt stāv sajūsminātu džubaru bars, daži filmē ar telefoniem. Pēc kāda brīža pirmais BMW izlido no grāvja. Pēc abu auto atkabināšanas vēl tiek izveikts goda aplis, gandrīz izraisot avāriju ar nejauši garāmbraucošu auto. Skatītāji sajūsmā lauž krēslus un/vai scēnu apiet pa zālāju, tīri tā — drošības pēc.

(Varētu domāt, ka pats nebūtu bijis tāds mežonis, kas pa rajonu nēsājas ar trīsdesmitgadīgu Pobedu, nonesot žogus un tā.)

Vārds pa vārdam, klikšķis pa klikšķim, un es esmu nonācis Jūtūbes sadaļā, kur ir stundām ilgi vilcienu onboard video.

http://www.youtube.com/watch?v=Fau9V-okr1s

Vēl atcerējos, ka Gūgle reiz bija pabārstījusi pērles cūkām, izliekot internetos Maskavas-Vladivostokas vilciena ceļojuma video ar krievu audiogrāmatu pavadījumu.

Prātam neaptverami, kas tik tajā internetā nava. Un ko ar to informācijas gūzmu darīt.

Iešu labāk gulēt.

Skatos F1 1996. gada Japānas Grand Prix un dzeru alu.

Starp citu, mums jau kopš otrdienas ir pieslēgta apkure. Lūk, bildīte tiem, kam patīk lasīt kāpņutelpā piespraustas, ar roku rakstītas zīmītes krievu valodā:
( bildē paziņojums par apkures pieslēgšanu )
Un te bildīte tiem, kam patīk lasīt pie durvīm piespraustus sludinājumus igauņu valodā par kartupeļu pārdošanu maisos pa 25 kg, kur iespējams saņemt palīdzību kartuļu maisa nonešanai pagrabā. Vispār apsveru iespēju šo sludinājumu izmantot tajā paredzētajā veidā, proti, kartuļu maisa abonierēšanā uz mājām.
( bildē sludinājums par kartupeļu pārdošanu )
Augšājā rindiņā ir iekodēts ziņojums, ka otrdienās un piektdienās plkst. 14 pie kaimiņmājas var dabūt pienu.

Nu, un turpinot par tēmu par informāciju, kas pie manis uzradusies kāpņutelpā vai pie mājas, pastkastē atradās reklāmlapele, ka rīt no 10 līdz 18 Tartu dzelzceļa stacijā antikvārs Idla (www.idla.ee) iepērk visa veida krāmus, seko garš uzskaitījums (ar ko daļēji var iepazīties viņējā mājaslapā). Samaksa uzreiz uz vietas! (Ja brauksiet ar vilcienu no Rīgas, būsiet par vēlu.)

Lūk, vakar autobusā* aizlasījos grāmatu un aizdomājos, ka tas fakts, ka es tā ikdienā braukāju ar autobusu citā valstī, ir mana apzināta lēmuma sekas. Neviens mani nespieda atrasties tieši šeit. Tā doma ir grūti izstāstāma, bet pozitīva.

* Vienkāršāk izstāstāma doma — man patīk šis gadalaiks, bet ar velo vairs diezko nepatīk braukt. Es nemāku lēni braukt ar velo, bet, ātri braucot, es ātri vien sasvīstu, un tad pāris dienas vēlāk vairs nejūtos labi, tāds pussaaukstējies. (Esmu vesels, paldies par apjautāšanos.)

Nesen mani vecāki ciemojās. ( te ilustratīvais materiāls )

Vārds pa vārdam, un diezgan pārsteigts uzzināju, ka mans tēvs, kad gājis padomju armijā (šitik tālu es biju zinājis), esot dienējis Igaunijā, Klōgā (mežā starp Tallinu un zemūdeņu bāzi Paldiskos). Un es esot tur viesojies kādus pāris mēnešus pirms manas piedzimšanas. Kā jau teicu, esmu pārsteigts.

Savukārt šodien, klikšķinoties pa feisbukiem, uzgāju bildi iz mana tēva un arī manām bērnības dienu takām, un komentāros aizlasījos līdz komentāram, kas uzvedināja uz pārdomām — par to, kāpēc tā skola, kur mācījās mans tēvs (un daždesmit gadus vēlāk arī es), arī padomju laikos bija specializēta valodu apmācības skola. Spiegus gatavoja? Skolas laikā atlasīja labākos valodniekus?

Manā laikā, mežonīgajos deviņdesmitajos, lielākā daļa skolotāju bija tie paši, kas padomju laikā. Interesanti būtu uzzināt, vai kāds no viņiem sadarbojās ar orgāniem un ja tā, tad kurš? Sekojot iepriekšējam domas pavedienam, pieņemu, ka ar tādām lietām vajadzētu nodarboties tieši angļu valodas skolotājiem. Varbūt tieši mana skolotāja? Tas nu gan būtu baisi (par spīti tam, ka vienmēr jūtos ļoti pateicīgs, ka ielika ļoti labu pamatu), lai arī visnotaļ interesanti.

This is a pen, this is a table.

Būs jāparunājas ar tēvu par šo jautājumu. Varbūt (un droši vien) kāds no viņa klasesbiedriem arī ir nodarbojies ar vaņģošanu (un štučīšanu).

Neizturēju un darba datoram pieslēdzu audiosistēmu. Jau otro stundu esmu iegrimis pārdomās, vai lieliskā skaņa iedvesmo darbam, vai tomēr ne, bet neko lietderīgu neesmu izdarījis.

Papildināts. Lūk, šis ir eargasm ar labu akustisko sistēmu:
Massive Attack - Mezzanine [Full Album]

Visi trauki nomazgāti, pilna veļasmašīna piekrāmēta un iedarbināta, visi bērni (1 gab.) aizvesti uz dārziņu, kafija sataisīta (0,8 l), pat internets ir palasīts, t.sk. t.s. Parādnieka interneta brauzēšanas vēsture (nu pietiek taču, kom!), nu gan nekas cits neatliek, kā sākt strādāt.

Vispār man patīk ideja atslēgt modinātājiem signāla atlikšanas funkciju. Pagaidām darbojas. Tagad, kad tāds pašā rīta agrumā jau esi visu izdarījis, aš nezini, ko darīt tālāk. (Nē, zini gan.)

Jau iepriekš atjaunojos maziem bērniem un puritāniskiem valsts iestāžu ierēdņiem, bet nu man tas ir jāpasaka: beidzot varēsim vest kvalitatīvu huiņu ar linkiem!* :D

Šeit mēs redzam Cibā iekļautu videoklipu: Lemon Jelly ('64-'95) - '64 aka Go

Tiem, kas neseko sc_news, tur ir instrukcija video ievietošanai cibā.

Paldies iet pie cienījamajiem x_f, deniss un watt.

* (c) acīmredzot martcore tālajā divtūkstošpiektajā

Šonakt kāda konkrēta cibiņa LinkedIn sarakstē pieteicās nākt pie manis par sievu, par ko es biju sajūsmā, tikai nekādi nevarēju saprast, vai tas ir sapnis, vai nav. Speciāli pamodos, lai par to pārliecinātos. Tā kā biju pamodies tumšā (savā) guļamistabā, tad biju gandrīz jau tapis pārliecināts, ka tas bija sapnis, bet nu sapņa turpinājumā nolēmu vēlāk [no rīta] pārlasīt LinkedIn saraksti — sapnī izrādījās, ka tas tomēr nav sapnis.

Un tomēr LinkedIn neviens neko man nav atrakstījis.