Atbraucu mājās izslāpis. It kā jau forši braukt slīpsvītra ceļot ar vilcienu, un tomēr tās bija apmēram 7,5 stundas no durvīm līdz durvīm. Un tad tu atbrauc mājās un tevi sagaida paziņojums pie durvīm, ka ielas remontdarbu dēļ līdz plkst. 18:00 nebūšot ūdens, tu paskaties pulkstenī, secini, ka tas rāda plkst. 19:00 un ūdens tiešām nav. Bet nu auklīte jau bija noilgojusies pēc mana jubilāra (liela meitene jau!), ne kripatiņu nepretojos ierosinājumam potenciālo bezūdens vakaru meitai pārlaist pie auklītes. Nu bet pats nolēmu aiziet uz veikalu vai nu pēc ūdens, vai nu pēc alus. Vēl nebiju izgājis pa durvīm, kā pie tām zvana slīpsvītra dauzās kāds, atveru durvis, tur kaimiņš žestikulē, piesauc man atpazīstamus atslēgvārdus, bet nu man jau mācība rokā — labāk lauzītā igauņu valodā ierosināt pāriet uz speciāli lauzītu krievu valodu, līdz ar to nonācu pie informācijas, ka apakšstāva kaimiņam dzīvoklis ir ieguvis pārāk daudz ūdens. Tb ūdens ir atgriezies, bet pārāk daudz — viņam tur pludojot. Paskatos WC telpā, nekā aizdomīga nav, paskatos dušas telpā, nekā aizdomīga nav (noklusēju gan, ka man tur no krāna pil ūdens, tā ka jātur spainis apakšā), kaimiņš aizgāja citu vainīgo meklēšanā, bet es aizgāju uz veikalu. Pēc pārtikas un alus, biju ļoti izslāpis.

Current music: paskat, re ku viens kora biedrs ticis nacionālās raidstacijas ziņās — jau otro gadu pēc kārtas izcēlies studentdienu pasākumā Karsumm, kur studenti ar pašdarinātiem aparātiem lec Emajegi ūdeņos.

Pēkšņi sapratu, ka var taču cibot arī tad, kad nav kaut kas ekstrēms noticis. Čau, ciba!

Dzīve ar bērnu un kaķi uztrenē pastāvīgi domāt, kur liec kājas, un skatīties zem kājām (runa ir par esamību mājās nevis sabiedrībā). Piemēram, kaķis sazin kāpēc iecienījis naktīs gulēt tieši tur, kur pienāktos atrasties manām kājām.

Bet nu galvenais iemesls šādam ievadam ir tas, ka nekad nevari zināt, kas pēkšņi izdomās atrasties uz grīdas tieši tur, kur tu gribi iet un spert savu kāju. Lego klucīši vispār ir kaut kāds ļaunuma iemiesojums, bet pēdējā laikā kaut kur pazuduši, laikam perina pasaules pārņemšanas plānus kaut kur savā sasodītajā peklē.

Vakarnakt nakts vidū pēkšņi radās neatliekama vajadzība risināt kaut kādu sadzīvisku problēmu. Es nez, neatceros, sega laikam bija bērnam pazudusi vai kas tāds, tad nu es tāds samiegojies tumsā devos no vienas istabas uz otru, neko ļaunu nenojausdams, te pēkšņi skrejritenis no visa spēka šķeļ man pa kājas mazo pirkstiņu. Milzu sāpes, šoks tāds, ka instinktīvi veicu futbolistu aizsargreakciju, krītot gar zemi. Diez ko nepalīdz, bet ļauj mierīgi uz grīdas apdomāt, kas ir noticis. Aizeju līdz vannasistabas gaismas avotam — jā, pirksti asinīs, bet nu ko darīs nakts vidū, noskalos un ies atpakaļ gulēt. Tā nu šodien kliboju.

Zemāk ilustratīvais materiāls, kā pie mums izskatās bērnistabā multeņu skatīšanās dators un kādas inženiertehniskas būves pastāvīgi tiek attīstītas un uzturētas. Divdimensiju bilde gan laupa daļu no tā risinājuma šarma, toties bildē ir arī paslēpts pārsteiguma moments vērīgajiem.

( when you see it )

Nacionālā hokeja izlase pasaules čempionāta 1. divīzijā palikusi pēdējā vietā bez nevienas uzvaras, turnīru aizvadījuši plostojot. :)
Estonian Ice Hockey Team Returns Defeated, Drunk
Postimees pacentušies arī detalizēti aprakstīt izlases izklaides.

Jā, nu interesanti, pie kādiem tehnoloģiskiem risinājumiem nonākam šai laikmetā. Turpinot iepriekšējo ierakstu par aculiecinieku ziņojumiem reddit komentāros, vēlāk internetā varēja manīt miljons video un attēlus, te, piem., stabilizēts telefona video no notikuma vietas:
( video )
Šodien, lūk, BBC ziņās tiek publicēta intervija ar kādu Bostonas reģiona iedzīvotāju, kuram aiz mājas logiem notikusi apšaude, kurā viens no tiem aizdomās turētajiem spridzinātājiem nogalināts, un video intervija tiek ziņās laista [acīmredzot caur Skype video zvanu] pa tiešo no šī intervējamā cilvēka iPad:
http://www.bbc.co.uk/news/world-us-canada-22215021

Mūsdienu tehnoloģiskā sabiedrība no informācijas plūdiem izceļ un piegādā aculiecinieka stāstu:

"I was standing 20 yards away from the bomb when it went off, I was just inside the AT&T store and it went off literally two stores down outside the Marathon sports store.
I was actually standing EXACTLY where the bomb went off for 10 minutes just watching the marathon before I went into the AT&T store about 5 minutes before it went off. You couldn't hear the explosions so much as just feel them shaking you to your core. There was between 5 and 30 seconds between the explosions (I have no sense of time right now due to adrenaline) and black smoke started billowing down the streets.
I didn't actually see the bombs go off at the moment, but I saw people directly in front of me panic and start running the other way (I was right inside the AT&T store looking out the window, about 3 yards from the street).
I don't know a lot of information about the explosion or statistics about casualties, but it's been my first real near-death experience and my first emergency situation, so it's been insane to see how people react in emergencies. As soon as it went off dozens of people started packing into the store, and I was trying to calm people down to little avail, before police ordered us to evacuate because the explosion was so close.
I ran home, trying to avoid large pockets of people, because in the rush you had no idea if, where, or when another explosion would go off. I've taken a couple people into my house who ran the marathon and were cramping up/looked like they were about to collapse, and got an EMT responder in my house from the street to look after them too.
I went outside to give away blankets and bottles of water for about 10 minutes before police threatened to arrest me because of the apparent evacuation on my block- now I'm inside my house (hopefully safely) and am writing this.
It's a crazy world, sometimes, guys. Stay safe, and appreciate every day you have left to live. It could have been over before I knew it."

Papildināts no rīta. Te vēl viens aculiecinieka stāsts — no brīvprātīgā perspektīvas, fragments:

"Also - earlier a French-speaking runner came zooming by who hadn't understood what happened. Didn't realize he'd been diverted and was looking for the finish line and didn't see it so he kept running! Almost ran away over the Mass Pike! We (or rather, the bag guy next to me) had to chase after him and jump in front of him to stop him. He was so confused, poor guy."

Šodienas vērtīgākais darbs (ja neskaita milzu pannu pillu pieceptu kartupeļiem un sekojošo pārēšanos ar svaigajiem salātiem) — atguvu no garāžas savu divriteņoto draugu un morāli gatavojos riteņošanas sezonai. Pat Endomondo uzinstalēju atpakaļ telefonā un pārstumdīju ziemas sezonas gaitā iegūtās mēbeles, lai divriteņotajam draugam ir vieta (pa naktīm).

( ... tālāk ... )

Mega garšīga zupa sanāca! Mērķis bija tēmēt uz pusaudža gados manis iecienītu gurķu zupu, vismaz skābuma ziņā, pielietojot šobrīd pieejamās sastāvdaļas un slinkuma pakāpi.

Vēders tātad pilns, varēšu tagad kapāt pa nakti, rediģēt sazin no kurienes uzradušos slikto tulkojumu par ļoti jauku tēmu un pie reizes apdomāt no sazin kurienes saradušos karjeras piedāvājumus.

Viens no piedāvājumiem deva mājienu sazināties ar drošības iestādēm un noskaidrot, kas nepieciešams, lai iegūtu pieeju klasificētai informācijai. Ārprāts!

Atzīmēšos, ka nekur neesmu pazudis. Nesen vienā sarunā pieminēju vārdus "pamest cibu", par mani tik pasmējās, sak', kur nu tik spēcīgi vārdi. :)

Follow the arrows.

Argo, ļoti patika. Ļoti aizraujoši, turklāt ļoti informatīvi. Bens Afleks kā aktieris... nu tā, bet kā režisors labi pastrādājis, imho. Deviņi beni. Oskars? Jā, kāpēc ne.

Tikmēr Kalifornijā...

Labrīt, biedri, sākam dienu ar rītarosmi un deju!
http://www.youtube.com/watch?NR=1&v=oq3zqIgHmfQ

* Django Unchained: Tarantīno filmas būtu zaibis, priecīgs skatītos kaut visas, bet nu tā asiņu šķīšana... atsit gribēšanu. Astoņi.
* Silver Linings Playbook. Forša filma, man patika. Nevarēju saprast, vai varu asociēt sevi ar kādu no varoņiem, vai nevaru, bet nu aktieri man patika. Manis pēc, lai tik dod tos oskarus, bet nu life-changing mesidžu neuztvēru. Tāpēc arī tikai astoņi.
* Ted. Sūds, cringe un facepalm. Sen nebiju vienā filmā tik ļoti vīlies, situāciju mazliet glāba iespēja pamielot acis un ausis ar ukraiņu skaistuli (ļoti patīk viņas balss), bet tas arī viss. Pieci par ieguldīto darbu.

Super FM klubiņa diskotēka tiem, kam vēl nav 16.

http://www.youtube.com/watch?v=5KhIGQe0_D0

via @laacz via @martakrivade via @ltvpanorama sporta ziņas
(Tviteris piesūta e-pastus ar nejauši izvēlēties tvītiem. It kā man e-pastu trūktu ko lasīt.)

Pirms 10 gadiem 4. februārī reģistrējos portālā journal.bad.lv.*

Tolaik dzīvoju kojās, man bija Yahoo, Delfu navigator un augstskolas e-pasta adreses, un Yahoo Messenger, un patukšs bankas konts.

Kas to būtu domājis, ka 10 gadus vēlāk es atradīšos 326 km no tās toreizējās lokācijas.

Līdzīgi kā tolaik koju (uz)dzīves laikā, vakar vakarā diezgan nejauši nonācu tālaika studiju biedru kompānijā — vakar mazliet atzīmējām, ka šajās dienās uz šo burvīgo igauņu pilsētu pārvācas vēl viens bariņš ventspilnieku. (Kur ir, tur rodas. Šīs rindkopas sakarā gan šodien tāds mazliet izkliedēts prāts.)

Cita starpā runājām par vīrusu dzīvības formu un kaut kur sagrābstītu faktu, ka 10 gadu laikā cilvēka ķermenī nomainās visas šūnas.

Jautājums: kāds man sakars ar to cilvēku, kas pirms 10 gadiem reģistrējās cibā? :)

Pēdējā laikā gan frendliste kļuvusi pārāk gara, nespēju visu izlasīt, piedodiet. Bet es jūs visus tāpat mazliet mīlu. :*

* Starp rindiņām lasīt: manai cibai šodien 10 gadi. (Tolaik jau nemaz nebija klab.lv.)

Papildināts 8 no rīta ar šo diskleimeri:
*** Šis ieraksts var saturēt spoilerus ***

Šķiet, neesmu pienācīgi dokumentējis pirmo reizi, kad man bija ievērības cienīga interakcija ar slaveno igauni, kuram vienmēr tauriņš kaklasaites vietā.

1) 2011. gadā pzrk iestājās korī un šāda tāda Igaunijas sabiedriskajā dzīvē nozīmīga pasākuma ietvaros kopā ar kori dziedāja Igaunijas himnu auditorijai, kur absolūti lielākā daļa bija sievietes, kā arī minētais slavenais igaunis. Bija mazliet satraucoši, jo himna bija jāzina no galvas, bet koris uzstājās no universitātes aula balkona, kur par laimi skatītājus īsti nevarēja redzēt, bija jāsamierinās ar domu, ka kaut kur lejā kora dziedāšanā klausās visādi ekselences.

2) 2012. gadā pzrk jau bija labi iedzīvojies jaunajā mītneszemē un kādu dienu savā nodabā sēdēja āra kafejnīcā uz kādas ieliņas vecpilsētā, kad negaidīti garām pagāja minētais slavenais igaunis, bez kādas milzu svītas vai pūtēju orķestra pavadījuma.

3) 2013. gadā pzrk turpina dziedāt korī un piedalīties universitātes pasākumos — rīt ap pusdienlaiku slavenais igaunis, kuram vienmēr tauriņš kaklasaites vietā, piedalīsies kādas universitātes* rektora inaugurācijas ceremonijā (inaugurēs viņu, vai?), un mēs tā kā arī piederam pie šīs universitātes, tad nu rīt atkal izpildīsim himnas un dažas citas jaukas dziesmas minētās ceremonijas gaitā.

Daži koristi jau mazliet satraucas, atbildīgs darbs, svinīga ceremonija, tik svinīga, ka, mācoties no iepriekšējās pieredzes, kormeistare šodien visiem vīriem iegādāja vienādas solīdas šlipses. Pirmās pasaules anarhists™ pzrk gan apsver domu rīt uz pasākumu ierasties ar raibu kaklasaiti Ziemassvētku un Santaklausu nokrāsās.

* Mums viņas te vairākas ira.